Runčuku Ādažu poligona vidū, kur cilvēkiem liegta ieeja un tuvākās mājas vairāku kilometru attālumā, atrada kāds karavīrs. Ješka līdis mīļoties, bučoties un nemitīgi šķaudījis. Karavīrs saprotot, ka dzīvniekam tur bīstami atrasties, turklāt viņš slims, atgādāja uz patversmi. Sākumā domājām: saaukstējies – zāļu kurss ātri vien šķavas un puņķus noņēma, taču pēc laika viss no jauna un klāt vēl nāca strutas ausī. Dakteri vēroja, pētīja, analizēja un pieņēma lēmumu runčukam izgriezt kreisās auss kanālu… Pēc operācijas priecājāmies: Ješkam nav ne puņķu, ne strutu, varēsim drīz pēc jaunām mājām lūkot. Tiesa, mūsu ķirurgs, esot pieredzējis, nosūtīja izgriezto analīzēm uz biopsiju un beidzot saņēmām rezultātus. Ļaundabīgas šūnas nav, taču jaunveidojums ir un neviens nezinās – ar laiku tas vairāk uz auss pusi augs vai uz degunu, un ja uz pēdējo – būs slikti. Diemžēl, šķiet, sliktākā prognoze sāk piepildīties, jo Ješka atkal puņķojas… Tas gan netraucē jaukajam runcim dzīvot. Jā, ik pa laikam šķaudot, puņķi lido apkārt, bet vai tad tā kāda bēda?! Satīram tīrāmo, Ješkam degunu noslaukām un dzīvojam tālāk. Komunikācijā ar cilvēku fantastisks kaķis! Ar citiem kaķiem gan pats mēdz “pakasīties”, kas nav gluži uzbrukumi, vairāk tāda amzierīga provocēšana, kas ne visiem sugasbrāļiem tīk. Vai Ješaka būtu vesels, viņš mājas jau sen būru radis, kādu ģimeni padarot laimīgu ar tik foršu kaķi. Lidojošie puņķi ļaudis attur…