Satiekot Loru mežā bez pavadas, varētu nodomāt – vilcene! Mazliet savā uzvedībā vidējā auguma sunīte “meža suni” arī atgādina – ar svešiniekiem būs kautrīga, ir brīvību mīloša, piesardzīga, izmanīga, gudra. Loras īpašniece mirusi, sune kopā ar otru rējēju, dzīvojusi mazdārziņu vidē ar visām no tā izrietošajām sekām… Par savu mīluli Loru varēs saukt ģimene bez maziem bērniem (nav agresīva, bet bīstas), kas gatava sunīti pilnvērtīgi socializēt, lai biklums un bailes no daudz kā viņai nezināmā izgaistu. Lora, kā jau bildām, ir liela gudriniece, vien līdz šim viņas apķērīgums un viltīgums nav ticis ievirzīts tajā gultnē, kas saimniekam atmaksājas ar gurdu, paklausīgu suni. Saviem cilvēkiem Lora pieķersies kā dadzītis, jūs dievinās un mīlēs, ja izskolosiet, pārtaps īstenā zelta gabaliņā. Vien, ja dzīvosiet privātmājā, jārēķinās, ka špirdilka ir augstkāpēja – sākumā, ja nobīsies, neviens žogs vai sēta nebūs šķērslis.