Rudais runčkungs patversmē nonāca pēc saimnieces nāves kopā ar vēl 9 kaķiem. Tā kā radinieki neko par kaķiem nezināja stāstīt – nedz, no kurienes nākuši sirmgalves mājoklī, nedz ar ko slimojuši vai cik veci, tad tālākais ir tikai mūsu minējumi. Rūdis, visticamāk, savulaik ir vai nu guvis auss traumu, vai bijis kāds iekaisums, kas tad sakrokojis vienu viņa austiņu. Tāds kosmētisks defekts, ko var arī uzskatīt par īpašu efektu. Citādi runčkungs ir komunikabls, orientēts uz cilvēku, gana pašapzinīgs. Piemērots dzīvei klusinātā vidē, vēlams tomēr cilvēkiem ar pieredzi kaķu aprūpē. Ja nu kas ļoti, ļoti nepatiks, Rūdis var protestēt uzšņācot un ar ķepu pavicinoties. Citādi agresiju vai bailes neizrāda. Tiesa, jārēķinās, ka visai drīz Rūdim var nākties pāriet uz ārstniecisko barību – pagaidām vēl nieru rādītāji ir normas robežās, taču, kā zināms, vecums nenāk viens arī kaķiem… * Visu augstāk lasīto, par Rūdi rakstījām šovasar. Diemžēl šobrīd, gadam tuvojoties izskaņai, mums nākas pieņemt: patversme kļūs par runčuka pēdējo mājvietu. Veselība ir sašķobījusies straujāk, nekā cerējām – Rūdim ir nieru mazspēja jau akūtā formā. Kamēr varam kaķim ar ārstniecisko barību un medikamentiem palīdzēt uzturēt dzīvībai svarīgās funkcijas, viņam pašam nedzīvojot diskomfortā/ nemokoties, tikmēr Rūdis mūsmājās dzīvos un tiks ārstēts. Ja vēlaties palīdzēt Rūdim, būsim pateicīgi par konserviem, kas paredzēti pie nieru mazspējas.