Sāru patversmē nodeva ar stāstu: kaķenīte izkritusi kādam vīram pa logu, bet viņš viņu atpakaļ vairs nav ņēmis. Palikusi uz ielas, nesterilizētā mince drīz vien apbērnojās, un pajumte bija jāmeklē jau četriem kaķiem. Sāras trīs mazulītes nu jau katra mīt savās mājās, bet pirmajos mēnešos par pašu māmiņu mums šķita – viņa nekad nebūs mājas kaķis. Melnbaltā mince šņāca, spļāva liesmas un šāva ar ķepu, neļaujot sev pieskarties mēnešiem ilgi. Tā ir tipiska ielas kaķu uzvedība, kad pret savu gribu dzīvnieks tiek iesprostots telpās, izteiktā cilvēka tuvumā. Kārtējo reizi jāsaka paldies mūsu brīvprātīgajiem. Bez viņu atbalsta, stundām ilgi sēžot līdzās Sāras slēptuvei un pacietīgi gaidot mirkli, kad viņa ļausies pirmajam glāstam, mēs paši saviem spēkiem viņu par adekvātu kaķi nepadarītu. Bet brīnums ir noticis – Sāra ir atplaukusi! Viņa labprāt mīļojas, spēlējas un laiskojas, ko varat redzēt arī fotogrāfijās. Taču, neskatoties uz Sāras tagadējo uzvedību patversmē, jārēķinās, ka vides maiņa, pārceļoties uz jaunajām mājām, minci uz brīdi atkal var sabiedēt. Tāpēc adopcijai viņa piemērota tikai cilvēkiem ar pieredzi kaķu aprūpē un bez maziem bērniem ikdienā.