Takšveidīgajam suņvīrelim it kā miris saimnieks un kaimiņi pašu spēkiem rējēju iekārtojuši, taču tas atgriezts, jo aizmucis. Mēs gan mazliet apšaubām šo stāstu, jo… Pirmkārt, reģistrētais čips neuzrāda, ka īpašnieks miris (saimnieka nāves fakts automātiski parādoties datu bāzēs, tostarp Lauksaimniecības datu centra reģistrā). Skaidroties tālāk neuzskatījām par lietderīgu, ja reiz dzīvnieks kļuvis lieks. Otrkārt, ja suns tika iekārtots pašu spēkiem, tad atpakaļ atgriezts visticamāk klakšķināšanās jeb košanas dēļ, proti, Spārkijam nepatīk, ja tiek aiztikts kakla rajonā – kodīs. Treškārt, atvedot suni uz patversmi, jauns puisis teicās esam tikai vedējs, kamēr dzīvnieka nodevēji gauži raudot mašīnā… Lai kā nebūtu, Spārkijam meklējam mājas, kurās dzīvo tikai pieauguši un suņus labi pazīstoši cilvēki bez maziem bērniem. Nederēs arī knapi kustošai omei vai opim, jo suņvīrelis ir aktīvs, rotaļīgs, dievina pastaigas. Komunikācijā ar cilvēkiem, arī svešiniekiem, ir sirsnīgs, draudzīgs, vien, kā jau bildām – nepatīk, ja aiztiek kakla rajonā. Tas gan neattiecas uz pavadas pielikšanu/ noņemšanu. Vārdu sakot, Spārkijs ir suns, kurš var kost…