Prikols adoptieren

Pavisam kopā viņi bija 25 maza auguma šuneļi, kuri ziemas spelgonī vieni paši dzīvoja neapkurinātā mājā Jūrmalā, mītot savos izkārnījumos un citā drazā, ko paši vien bija sastrādājuši, sagraužot mēbeles. Ēst gan it kā kāds viņiem nesis un kā cūkulēniem pabēris zemē. Līdz kādu dienu šo šausmu vietu atklāja Jūrmalas pašvaldības policija un visi sunīši tika nogādāti patversmē. Kā jau ierasts šādās vietās, kur dzīvnieki nekontrolēti vairojas savā starpā, netiek socializēti, vesti pastaigās vai pienācīgi apkopti – lielākā daļa rējēju bija pilnībā antisociāli. Puspūkainais smukulis Prikols, kura vecumu lēšam ap četriem gadiem, ne velti pie šāda vārda ticis – viņš ir joku pilns gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Puisietis ir gana pašpārliecināts, tomēr socializācijas trūkums ir jūtams: viņš būs ziņkārīgs un ieinteresēts visā jaunajā, vienlaikus neslēpjot arī bailes. Mūsuprāt, bez suņu skolas apmeklējuma ar šo smieklu būs pagrūti sadzīvot. Piemēram, viņš kā kalnu kaza izlēkās pa visām iespējamām virsmām. Dīvāni un palodzes būs pašsaprotamas vietas. Prikols bez vismazākās piepūles uzleks arī uz ēdamgalda un vēl augstāk. Atcerieties – ne velti kā pirmo raksturojuma iezīmi minējām pašpārliecinātību, kam klāt jāpiesummē arī spītība… Un tagad iedomājieties Prikolu sava ēdamgalda viducī ar izaicinoši bezkaunīgu smieklu dzirksti acīs uzlūkojam saimnieku, sak: “Nu, ko tu tagad teiksi? Ko darīsi?!” Tāpēc adopcijai viņu iesakām tikai pacietīgiem un suņu skološanā pieredzējušiem ļaudīm, kuri gatavi, bruņojušies ar smaidu, Prikolu skolot un audzināt. Viņš var dzīvot arī dzīvoklī pilsētvidē, bet bez pavisam mazu bērnu klātbūtnes ikdienā.