Adottare Džozija
Femmina · Anziano · 12 anni
Traduzione in arrivo.
Džoizija first arrived at the shelter as a stray dog, microchipped but not re-registered from its first to its second owners and in a poor state, with one eye almost sealed with a cork of dirt, pus, and fur. The dog smelled terribly of urine and was unfriendly and aggressive towards us. We managed to clean her up somewhat, and after a few days, her owners came to collect her - they looked quite tidy and spoke warmly about Džoizija's character and how her other dog was eagerly waiting for her at home. It so happened that she had gone missing during a walk. Nothing indicated what would follow next... A few months later, Džoizija returned to the shelter. This time, she was accompanied by a very old yorkie Toto. The dogs were brought to the shelter from an apartment with the approval of the municipal police, because the wife had disappeared and the husband, an invalid, was going to surgery and the dogs were left in a helpless state. We recovered both dogs this second time, and then the phone calls started - one day a neighbor wanted Toto, then the husband called (it turned out he wasn't even going to the operation, he just used that as an excuse to get rid of the dogs), until it was revealed that the "neighbor" was none other than the missing wife... And both wanted Toto back with full force, not even mentioning Džoizija (it's interesting that Džoizija had changed her character the second time she was in the shelter - she was friendly, happy, without any signs of grumpiness). We jumped up and went to the dogs' place of residence to see and discuss everything for ourselves. On the one hand, it seemed - maybe two respectable old dogs would be better off returning home than languishing in the shelter? But this visit turned out to be one of those times when you clearly understand: there is a category of people who should not be allowed to keep animals. In youth, it may be enough just to feed them, but in old age, when animals develop various ailments, money must be spent on their health and well-being, not on alcohol. Toto has already found a new home, but 12-year-old Džoizija is still at our home. Yes, we know that her external appearance is not the most attractive at the moment (we are waiting in line for a dog hairdresser!), but her essence is nice, with a small "sparkle" - if something really, really doesn't like it, she likes to growl, otherwise - friendly, lively and nice dog. Džoizija has no eye - it was sewn up by the doctor during sterilization and teeth cleaning. We are looking for the best owners for Džoizija, who will take care of her old age!
Leggi originale (lv)
Pirmo reizi patversmē Džozija nonāca kā uz ielas atrasts, čipēts, bet gadiem no pirmajiem uz otrajiem saimniekiem nepārreģistrēts un skatā aizlaists suns. Viena iztecējusī actiņa bija teju aizcementējusies ar spalvu, strutu un netīrumu korķi, sunīte baisi smirdēja pēc urīna un attiecībās ar mums bija nīgra un kodelīga. Daudzmaz savedām kārtībā, un pēc pāris dienām viņai pakaļ atnāca saimnieki – skatā gana kārtīgi, sirsnīgi stāstīja par Džozijas raksturu un to, kā mājās viņu ar nepacietību gaida otrs sunītis. Nu tā gadījies, ka pastaigas laikā pazudusi. Nekas neliecināja par to, kas sekos tālāk… Pēc pāris mēnešiem Džozija atgriezās patversmē. Šoreiz jau kopā ar ļoti vecu jorciņu Toto. Suņus no dzīvokļa ar pašvaldības policijas akceptu nogādāja patversmē, jo sieva esot pazudusi, bet vīrs – invalīds dodas uz operāciju, un suņi palikuši bezpalīdzīgā stāvoklī. Otrreiz atkopām nu jau abus suņus, un tad sākās… Sākās telefona zvani – kādu dienu kaimiņiene grib Toto ņemt sev, tad zvana vīrs (izrādās, ne uz kādu operāciju pat netaisījās iet, to piesaucis tikai kā ieganstu, lai no suņiem atbrīvotos), līdz atklājās, ka “kaimiņiene” ir neviens cits kā pazudusī sieva… Un abi pilnām mutēm grib atpakaļ Toto, par Džoziju pat neieminoties (interesanti, ka otreiz nonākusi patversmē, raksturā Džozija bija mainījusies – sirsnīga, priecīga, bez jel kādām nīgruma iezīmēm). Mēs āvām kājas un devāmies uz suņu dzīvesvietu, lai paši savām acīm visu redzētu un izrunātu. No vienas puses likās – varbūt tomēr diviem cienījama vecuma sunīšiem būs labāk atgriezties mājās, nevis nīkt patversmē? Taču šī vizīte izvērtās par vienu no tām reizēm, kad skaidri saproti: ir cilvēku kategorija, kuriem nedrīkst ļaut turēt dzīvniekus. Jaunībā varbūt pietiek vien ar pabarošanu, bet vecumdienās, kad dzīvniekiem parādās dažādas kaites, nauda jātērē viņu veselībai un labsajūtai, nevis alkoholam. Toto šobrīd jau ir atradis jaunas mājas, bet 12 gadus vecā Džozija joprojām mūsmājās. Jā, mēs zinām, ka šobrīd viņas ārējais izskats nav tas pats pievilcīgākais (gaidām rindā uz suņu frizētavu!), taču viņas būtība ir jauka, ar mazu “raksturiņa piešprici” – ja kaut kas ļoti, ļoti nepatiks, mēdz parūcināties, citādi – sirsnīga, jestra un feina suņomīte. Džozijai nav vienas actiņas – sterilizācijas un zobu sakopšanas laikā dakteri to aizšuva. Meklējam Džozijai vislabākos saimniekus, kuri parūpēsies par viņas vecumdienām!
Elencati settimana scorsa
