Adoptujte Irbis
Mužský · Mladý · 1 rok
4. srpna: Gretstar Irbis, americký stafordšírský teriér, oslavil první narozeniny. Jak je vidět v evidenci, od narození do dne narozenin se na osudu psa podílely čtyři osoby. Zpočátku jsme byli opatrní. Jakmile jsme se ale Irbise lépe seznámili, nebyli jsme schopni pochopit, odkud se bere jeho agresivita. Uměl základní povely. Ano, hormony řádily, byl připraven „převzít“ vše, co se hýbalo a nehýbalo, a když se setkal s odmítnutím, mohl být ještě protivnější, což by laik mohl považovat za agresi. Tento problém se však rychle vyřeší kastrací. Podařilo se nám najít pro Irbise domov – velmi jsme doufali, že to bude ten pravý. Trvali jsme na tom, aby se na psovi podílel trenér, dokud byl v útulku, a aby s ním pracoval odborník ihned po adopci. Vše bylo sledováno. Bohužel euforie, že je pes mnohem lepší než v útulku, a varování trenéra, se ukázaly být silnější než opatrnost. Když se pes příliš rychle uvolnil, došlo k chybě, jejímž výsledkem bylo vrácení psa do útulku. Je Irbis stále agresivní? Stejně jako všichni zástupci tohoto plemene má v genech zooagresi vůči jiným zvířatům (naštěstí to v útulku neprožíváme naplno). Když ho ale vodíte, musíte si to vždy pamatovat a anticipovat kritické situace několik kroků dopředu. A povinnou podmínkou je psí škola – naučit se ovládat tuto agresi, aby se neotočila proti majiteli, stejně jako socializace s jinými zvířaty. V domácím prostředí, kde komunikuje pouze se svými lidmi, je Irbis skvělý – je vidět, že první nebo nejdéle majitelé s ním pracovali a učili ho. Irbise si můžete prohlédnout ve formátu videa kliknutím na ikonu sociální sítě pod fotografií!
Přečíst původní (lv)
4. augustā Amerikāņu Stafordšīras terjeram Gretstar Irbis palika gads. Kā redzams no reģistra, starp piedzimšanas brīdi un gada jubileju pār suņa likteni noteicēji ir bijuši jau četri cilvēki. Sākumā bijām piesardzīgi. Taču, iepazīstot Irbi, neizpratām: kur agresija? Pamatkomandas zinošs jaunulis. Jā, hormoni trakoja, viņš bija gatavs “ņemt priekšā” visu, kas kust un nekust, un, saņemot atraidījumu, varēja kļūt nīgrāks, ko nezinātāji tad varēja noturēja par agresiju. Bet šī problēma gana ātri risinās ar kastrāciju. Bijām paguvuši Irbim jau atrast mājas — ļoti cerējām, ka īstās un vienīgās. Uzstājām, ka kinologs jāiesaista, sunim vēl patversmē esot, kā arī uzreiz pēc adopcijas jāstrādā kopā ar speciālistu. Viss tika ievērots. Diemžēl eiforija, ka suns ir daudz labāks, nekā patversme un kinologs brīdināja, izrādījās spēcīgāka par piesardzību. Pārāk ātri atslābstot, tika pieļauta kļūda, kuras rezultāts — suņa atgriešanās patversmē. Vai Irbis tomēr ir agresīvs? Sunim, kā visiem šīs šķirnes pārstāvjiem, gēnos ierakstīta zooagresija pret citiem dzīvniekiem (par laimi, patversmē to pilnībā neizjūtam). Taču, esot mājās un ejot ar viņu pastaigās, par to vienmēr būs jāatceras, paredzot kritiskas situācijas vairākus soļus uz priekšu. Un obligāta prasība ir suņu skola — iemācoties šo agresiju kontrolēt, lai tā nepavēršas pret saimnieku, kā arī socializācija citu dzīvnieku ielokā. Mājas vidē, kur komunikācija ir tikai ar saviem cilvēkiem, Irbis esot zelta gabaliņš — ir redzams, ka pirmie jeb visilgākie īpašnieki ar suni tomēr ir strādājuši un viņu mācījuši. Skatīt Irbi videoformātā var, uzklikšķinot uz pievienotās sociālo tīklu ikonas zem foto!
Zobrazeno minulý týden
