Adoptera Irbis
Han · Unge · 1 år
Översättning kommer snart.
August 4th: Gretstar Irbis, an American Staffordshire Terrier, turned one year old. As shown in the register, four people have been involved in the dog's fate between the time of birth and the anniversary. Initially, we were cautious. However, after getting to know Irbis, we couldn't understand where the aggression was coming from. He was knowledgeable in basic commands. Yes, hormones were raging, he was ready to "take over" everything that moved and didn't move, and, receiving rejection, he could become grumpier, which non-experts could mistake for aggression. But this problem resolves quickly with castration. We had managed to find a home for Irbis - we very much hoped it was the right one. We insisted that a dog trainer be involved while the dog was still in the shelter, as well as work with a specialist immediately after adoption. Everything was observed. Unfortunately, the euphoria that the dog was much better than the shelter and the dog trainer warned, proved to be stronger than caution. By relaxing too quickly, a mistake was made, the result of which was the dog's return to the shelter. Is Irbis still aggressive? Like all representatives of this breed, he has zooaggression against other animals in his genes (fortunately, we don't fully experience it in the shelter). However, when walking him, you always have to remember this, anticipating critical situations several steps ahead. And a mandatory requirement is a dog school - learning to control this aggression so that it doesn't turn against the owner, as well as socialization with other animals. In a home environment where communication is only with their own people, Irbis is a gem - it can be seen that the first or longest owners have worked with the dog and taught it. You can watch Irbis in video format by clicking on the social network icon below the photo!
Läs original (lv)
4. augustā Amerikāņu Stafordšīras terjeram Gretstar Irbis palika gads. Kā redzams no reģistra, starp piedzimšanas brīdi un gada jubileju pār suņa likteni noteicēji ir bijuši jau četri cilvēki. Sākumā bijām piesardzīgi. Taču, iepazīstot Irbi, neizpratām: kur agresija? Pamatkomandas zinošs jaunulis. Jā, hormoni trakoja, viņš bija gatavs “ņemt priekšā” visu, kas kust un nekust, un, saņemot atraidījumu, varēja kļūt nīgrāks, ko nezinātāji tad varēja noturēja par agresiju. Bet šī problēma gana ātri risinās ar kastrāciju. Bijām paguvuši Irbim jau atrast mājas — ļoti cerējām, ka īstās un vienīgās. Uzstājām, ka kinologs jāiesaista, sunim vēl patversmē esot, kā arī uzreiz pēc adopcijas jāstrādā kopā ar speciālistu. Viss tika ievērots. Diemžēl eiforija, ka suns ir daudz labāks, nekā patversme un kinologs brīdināja, izrādījās spēcīgāka par piesardzību. Pārāk ātri atslābstot, tika pieļauta kļūda, kuras rezultāts — suņa atgriešanās patversmē. Vai Irbis tomēr ir agresīvs? Sunim, kā visiem šīs šķirnes pārstāvjiem, gēnos ierakstīta zooagresija pret citiem dzīvniekiem (par laimi, patversmē to pilnībā neizjūtam). Taču, esot mājās un ejot ar viņu pastaigās, par to vienmēr būs jāatceras, paredzot kritiskas situācijas vairākus soļus uz priekšu. Un obligāta prasība ir suņu skola — iemācoties šo agresiju kontrolēt, lai tā nepavēršas pret saimnieku, kā arī socializācija citu dzīvnieku ielokā. Mājas vidē, kur komunikācija ir tikai ar saviem cilvēkiem, Irbis esot zelta gabaliņš — ir redzams, ka pirmie jeb visilgākie īpašnieki ar suni tomēr ir strādājuši un viņu mācījuši. Skatīt Irbi videoformātā var, uzklikšķinot uz pievienotās sociālo tīklu ikonas zem foto!
Listade förra veckan
