Adopter Mikiņš
Krydsede raser · Mand · Voksen · 4 år
Mikiņš - En kat, der opfandt et livsstil. Der var en tid, hvor alle katterne i Ulubele kun levede indendørs - de grumme og ensomme i private huse, de sociale i deres egne katværelser, og kæmpene i barneværelset. Alt dette indtil det øjeblik, da nogle særligt usædvanlige "latviske tabby" - naturligvis meget skræmt og vild - gennemførte en langvarig flugtplans og glippede ud gennem kattehusets døre. Han kunne ikke overbevises til at vende tilbage, men han gik også ikke langt - ingen ville vilkårligt afslå sikre måltider. Skurket er den centrale modtagelsespunkt for besøgende til Ulubele, hvor alle, der ankommer - frivillige, adoptionere, interesserede parter - tilmelder sig, og hvor donerede ting placeres. Efter kort tid markerede den tabby-kæmpe Skurket. Han sad på den højeste hylle og så forsigtigt, men undgik hurtigt alle tegn på opmærksomhed. Over tid blev observationsposten lavere, indtil nysgerrighed og en uvæmmelig svaghed for belønninger fik ham at gå ned til jorden, komme til og begynde at tale med mennesker. Først vandt han tillid fra én person - den, der altid havde rigtige bokse i sin lomme. Så kunne han se sig omkring og vurdere de andre tobenede væsner - han blev vant til, at hænder ikke kun tilbydede snacks, men også venligt rørte og var varme og behagelige, når de trykkedes imod Skurkets soveplads, hvilede mod fødder. Og folk er store. På det tidspunkt fik den anarkiske tabby navnet Mikiņš og blev en fuldt færdig medlem af Ulubele-skurets hold. Nu 4 år gammel, er Mikiņš en selvsikker, stolt og meget snakkesalig kat, der elsker den nyligt ankomne pudeheden og glæder sig til at hilse på besøgende under fridage, mens han klager over, at han ikke har fået noget smagt i dag. Han er altid på vagt og overvåger Skurets område. Endnu vigtigere, er Mikiņš en fremragende personlig væksttræner for en hel gruppe følgere af Skurelivsstilen. Leopold, Dracula, Congo, Gray, Driznaks - de er alle beboere i Kat Have, gadekolonikatter, der kom til ophavsstedet som skræmt vilddyr, undgik mennesker, men kunne ikke overtales til at leve kun i Have. Én efter én fulgte de inspirerende eksempel fra Mikiņš og gradvist (hyldes for hyldes) blev til beundrere af et socialt liv, ærligt bevogtende Skuret, snakkes med besøgende, elsker at sneke sig ind og vurdere pudeheden fra forskellige bilsofabrands, og takker for smagsfulde måltider ved stolthedsfuldt at placere deres bidrag ved skålen - en fanget mus. Ingen af dem ligner den skræmt vild dy, der skjuler sig for mennesker. Når Skurelivsstilen har følgere, mener Mikiņš, at han er klar til at gå hjem, hvor han vil være den primære. Hans livsstil ville kræve et privat hus med mulighed for at gå ind og ud som ønsket (og sit eget soveplads), masser af folk at diskutere nyheder med, men respektere hans ønske om at være en selvstændig kat. Selvom han er ekstremt venlig og venlig, så elsker han ikke at blive taget op - han brumler eller klør ikke, men lidt såret, stolt løftet hoved og går væk. Fordi han er en kat, der ved, hvordan man arrangerer livet efter sit eget syn. En kat, der opfandt et livsstil. Og han har følgere! Lige nu er Mikiņš en selvsikker, stærk mand i sin livsblomstring. "Første blik, første smil..." - så markerede Mikiņš sig selv i Ulubele Skurket. stadig meget ung og usikker. En kat, der opfandt et livsstil. Lille Mikiņš' drømme er så søde, at de opfyldes. Mikiņš, som en sand kongehus "soppemand", har besluttet at teste brugbarheden af alle donerede puder, tørklæder og tekstilstykker.
Læs original (lv)
Šķūņa MIKIŅŠ – Kaķis, kurš izdomāja Dzīvesveidu Bija laiks, kad visi Ulubeles kaķi dzīvoja tikai iekštelpās – nesaticīgie un vienpatņi mitinājās privātos būros, komunikablie – savā vaļā kaķu istabās, bēbīši – bērnudārzā. Tas viss līdz brīdim, kad kāds īpaši šķirnīgais “Latvijas strīpainais”- pēc dabas ļoti bailīgs mežonītis – realizēja ilgi loloto bēgšanas plānu un izspruka pa kaķu mājas durvīm. Atpakaļ nekādi nebija pierunājams nākt, taču arī nekur tālu negāja – neviens jau labprātīgi neatteiksies no garantētām pusdienām.. Šķūnis – centrālais Ulubeles apmeklētāju sagaidīšanas postenis, kurā piesakās visi atbraukušie – brīvprātīgie, adoptētāji, interesenti un kurā tiek novietotas ziedotās lietas. Pēc neilga laika strīpainais kaķupuika “uzzīmējās” Šķūnī. Sēdēja uz visaugstākā plaukta, uzmanīgi vēroja, bet no jebkādas uzmanības apliecinājumiem ātri izvairījās. Ar laiku novērošanas postenis kļuva par vienu plaukta līmeni zemāks, līdz ziņkārība un nepārvarama vājība uz gardumiem lika nokāpt uz zemes, pienākt un sākt runāties ar cilvēku. Visupirms uzticību ieguva viens – tas, kuram kabatā vienmēr bija ĪSTIE konserviņi. Un tad jau varēja apskatīties apkārt un novērtēt arī citus divkājainos – pierast, ka rokas ne tikai pasniedz kārumus, bet arī tīkami glauda un ir tik silti piespiesties klāt uz Šķūņa dīvāna, pieglausties kājām. Un vispār cilvēki ir forši. Ar to brīdi anonīmais strīpainais ieguva vārdu MIKIŅŠ un kļuva par pilntiesīgu Ulubeles Šķūņa komandas biedru. Tagad 4 g.v.Mikiņš ir pašpārliecināts, brangs un ļoti runātīgs runcis, kurš novērtē tikko Šķūnī atvesto segu mīkstumu un no miega brīvajās stundās laipni sagaida apmeklētājus, lai pasūdzētos, ka šodien nekā garšīga nav dabūjis. Viņš vienmēr ir uz vietas un pieskata Šķūņa perimetru. Kas vēl svarīgāk – Mikiņš ir izcils personības izaugsmes treneris veselam bariņam Šķūna dzīvesveida sekotāju. Leopolds, Drakula, Kongo, Pelēkais, Driznaks – viņi visi ir Kaķu dārza iemītnieki, ielu koloniju kaķi, kas nonāca patversmē kā bailīgi mežoņi, vairījās no cilvēkiem, bet nebija pierunājami uzturēties tikai Dārzā. Viens pēc otra viņi sekojuši Mikiņa iedvesmojošajam piemēram un soli pa solim (plauktu pa plauktam) kļuvuši par sociāla dzīvesveida cienītājiem, kuri godprātīgi dežūrē Šķūnī, parunājas ar apmeklētājiem, mīl ielīst un novērtēt dažādu automašīnu marku sēdekļu mīkstumu un pateicībā par gardām ēdienreizēm katru dienu blakus bļodiņai lepni noliek savu pienesumu – nomedītu peli. Neviens no viņiem vairs neatgādina bailīgu mežonīti, kas slēpjas no cilvēkiem. Tagad, kad Šķūņa dzīvesveids guvis sekotājus, Mikiņš domā, ka būtu gatavs doties uz mājām, kurās viņš būtu Galvenais. Viņa dzīvesveidam atbilstoša būtu privātmāja ar iespēju staigāt iekšā un ārā pēc patikas (un savu dīvāniņu), pietiekami daudz cilvēku, ar kuriem pārrunāt jaunumus, bet kuri respektētu viņa vēlmi būt neatkarīgam kaķim. Lai arī bezgala mīļš un draudzīgs, viņam nepatīk, ja viņu mēģina ņemt rokās – viņš nešņāc un neskrāpē, bet mazliet aizvainots, lepni paceltu galvu aiziet prom. Jo viņš taču ir kaķis, kurš zina, kā vajag iekārtoties dzīvē pēc savas saprašanas. Kaķis, kurš izdomājis dzīvesveidu. Un viņam ir sekotāji! Šobrīd Mikiņš ir pašpārliecināts, miesu un spēku uzaudzējis vīrs pašos spēka gados. “PIrmais skats, pirmais smaids…” – tā Mikiņš “uzzīmējās” Ulubeles Šķūnī. Vēl pavisam slaids un nepārliecināts par sevi.Kaķis, kurš izdomāja dzīvesveidu Mazā Mikiņa sapņi ir tik saldi, ka piepildās. Mikiņš kā īsts karaliskā galma “sēņu vīrs”apņēmies izmēģināt visu ziedoto segu, dvieļu un auduma gabalu faktūru pielietojamību.
Listet for 2 måneder siden
