Adopter Mikiņš
Kryssbrett · Hann · Voksen · 4 år
Mikiņš - En katt som oppfandt et livsstil. Det var en tid da alle kattene i Ulubele bare levde innendørs - de grummelige og ensomme i private huser, de sosiale i sine egne kattrom, ungene i barnehagen. Alt dette til det øyeblikket da en spesiell "latvisk tapp" - naturligvis veldig skremt og vill - utførte en langvarige fluktplan og smuttet ut gjennom kattehusdørene. Han kunne ikke overbevises til å returnere, men han gikk heller ikke langt - ingen ville villet avslå sikre måltider. Skjullet er sentral mottakspunkt for besøkende til Ulubele, der alle som ankommer - frivillige, adoptanter, interesserte - registrerer seg, og hvor donerte ting settes opp. Etter kort tid "merket" den tappeunge katten Skjullet. Han satte seg på det høyeste hyllen, så oppmerksomt, men raskt unngikk alle tegn på oppmerksomhet. Over tid ble observasjonsposten ett nivå lavere, til forvirring og en uvurderlig svakhet for godbitene fikk ham å gå ned til jorden, nærme seg og starte å snakke med folk. Først vant han tillit fra én person - den som alltid hadde virkelige bokser i lommen sin. Deretter kunne han se seg rundt og evaluere andre tobeinte vesener - bli vant til at hender ikke bare ga mat, men også venlig strøk og var så varme og behagelige når de trykket mot Skjullets sovekasse, støttet mot føttene. Og mennesker er fantastiske. I det øyeblikket fikk den anonyme tappen navnet Mikiņš og ble en fullverdig medlem av Ulubele Skjulleteamet. Nå 4 år gammel er Mikiņš en sikker, stolt og meget talende katt som elsker den nylig ankomne mykheten og glade besøkende under ledige timer for å klage på at han ikke har fått noe deilig i dag. Han er alltid på stilling og overvaker Skjullets perimeter. Enda mer viktig er Mikiņš en utmerket personlig veksttræner for en hel gruppe etterfølgere av Skjullestilen. Leopold, Dracula, Congo, Gray, Driznaks - de er alle innbyggere i Katthagen, gatetarmer som kom til stedet som skremte og ville dyr, unntrengende mennesker, men kunne ikke overbevises til å leve bare i Hagen. Én etter én fulgte de Mikiņšs inspirerende eksempel og gradvis (hyllé for hyllé) ble beundrere av en sosial livsstil, ærlig beskytter Skjullet, snakker med besøkende, elsker å skjule seg og evaluere mykheten i ulike bilsettmærker, og takker for gode måltider ved å stille sitt bidrag ved bolle - et fanget mus. Ingen av dem ligner den skremte vilde dyret som skjuler seg fra mennesker. Nå som Skjullestilen har etterfølgere, tror Mikiņš at han er klar til å gå hjem, der han skal være hovedpersonen. Hans livsstil vil kreve en privat hus, mulighet til å gå inn og ut etter egen vilje (og hans egen sovekasse), mye mennesker å diskutere nyheter med, men respektere hans ønske om å være en uavhengig katt. Selv om han er veldig søt og vennlig, liker han ikke å bli oppfattet - han brumler eller skutter ikke, men litt skuffet, stolt heiser hodet og går bort. Fordi han er en katt som vet hvordan man arrangerer livet etter egen forståelse. En katt som oppfandt en livsstil. Og han har etterfølgere! Akkurat nå er Mikiņš en sikker, sterke mann i toppform. "Første blikk, første smil..." - slik "merket" Mikiņš seg selv i Ulubele Skjullet. Fortfortsatt veldig ung og usikker. En katt som oppfandt en livsstil. Lille Mikiņš' drømmer er så søte at de blir oppfylt. Mikiņš, som en sann kongelig hoff "soppmann", har bestemt seg for å teste bruken av alle donerte dynestykker, tøyer og stofflapper.
Les original (lv)
Šķūņa MIKIŅŠ – Kaķis, kurš izdomāja Dzīvesveidu Bija laiks, kad visi Ulubeles kaķi dzīvoja tikai iekštelpās – nesaticīgie un vienpatņi mitinājās privātos būros, komunikablie – savā vaļā kaķu istabās, bēbīši – bērnudārzā. Tas viss līdz brīdim, kad kāds īpaši šķirnīgais “Latvijas strīpainais”- pēc dabas ļoti bailīgs mežonītis – realizēja ilgi loloto bēgšanas plānu un izspruka pa kaķu mājas durvīm. Atpakaļ nekādi nebija pierunājams nākt, taču arī nekur tālu negāja – neviens jau labprātīgi neatteiksies no garantētām pusdienām.. Šķūnis – centrālais Ulubeles apmeklētāju sagaidīšanas postenis, kurā piesakās visi atbraukušie – brīvprātīgie, adoptētāji, interesenti un kurā tiek novietotas ziedotās lietas. Pēc neilga laika strīpainais kaķupuika “uzzīmējās” Šķūnī. Sēdēja uz visaugstākā plaukta, uzmanīgi vēroja, bet no jebkādas uzmanības apliecinājumiem ātri izvairījās. Ar laiku novērošanas postenis kļuva par vienu plaukta līmeni zemāks, līdz ziņkārība un nepārvarama vājība uz gardumiem lika nokāpt uz zemes, pienākt un sākt runāties ar cilvēku. Visupirms uzticību ieguva viens – tas, kuram kabatā vienmēr bija ĪSTIE konserviņi. Un tad jau varēja apskatīties apkārt un novērtēt arī citus divkājainos – pierast, ka rokas ne tikai pasniedz kārumus, bet arī tīkami glauda un ir tik silti piespiesties klāt uz Šķūņa dīvāna, pieglausties kājām. Un vispār cilvēki ir forši. Ar to brīdi anonīmais strīpainais ieguva vārdu MIKIŅŠ un kļuva par pilntiesīgu Ulubeles Šķūņa komandas biedru. Tagad 4 g.v.Mikiņš ir pašpārliecināts, brangs un ļoti runātīgs runcis, kurš novērtē tikko Šķūnī atvesto segu mīkstumu un no miega brīvajās stundās laipni sagaida apmeklētājus, lai pasūdzētos, ka šodien nekā garšīga nav dabūjis. Viņš vienmēr ir uz vietas un pieskata Šķūņa perimetru. Kas vēl svarīgāk – Mikiņš ir izcils personības izaugsmes treneris veselam bariņam Šķūna dzīvesveida sekotāju. Leopolds, Drakula, Kongo, Pelēkais, Driznaks – viņi visi ir Kaķu dārza iemītnieki, ielu koloniju kaķi, kas nonāca patversmē kā bailīgi mežoņi, vairījās no cilvēkiem, bet nebija pierunājami uzturēties tikai Dārzā. Viens pēc otra viņi sekojuši Mikiņa iedvesmojošajam piemēram un soli pa solim (plauktu pa plauktam) kļuvuši par sociāla dzīvesveida cienītājiem, kuri godprātīgi dežūrē Šķūnī, parunājas ar apmeklētājiem, mīl ielīst un novērtēt dažādu automašīnu marku sēdekļu mīkstumu un pateicībā par gardām ēdienreizēm katru dienu blakus bļodiņai lepni noliek savu pienesumu – nomedītu peli. Neviens no viņiem vairs neatgādina bailīgu mežonīti, kas slēpjas no cilvēkiem. Tagad, kad Šķūņa dzīvesveids guvis sekotājus, Mikiņš domā, ka būtu gatavs doties uz mājām, kurās viņš būtu Galvenais. Viņa dzīvesveidam atbilstoša būtu privātmāja ar iespēju staigāt iekšā un ārā pēc patikas (un savu dīvāniņu), pietiekami daudz cilvēku, ar kuriem pārrunāt jaunumus, bet kuri respektētu viņa vēlmi būt neatkarīgam kaķim. Lai arī bezgala mīļš un draudzīgs, viņam nepatīk, ja viņu mēģina ņemt rokās – viņš nešņāc un neskrāpē, bet mazliet aizvainots, lepni paceltu galvu aiziet prom. Jo viņš taču ir kaķis, kurš zina, kā vajag iekārtoties dzīvē pēc savas saprašanas. Kaķis, kurš izdomājis dzīvesveidu. Un viņam ir sekotāji! Šobrīd Mikiņš ir pašpārliecināts, miesu un spēku uzaudzējis vīrs pašos spēka gados. “PIrmais skats, pirmais smaids…” – tā Mikiņš “uzzīmējās” Ulubeles Šķūnī. Vēl pavisam slaids un nepārliecināts par sevi.Kaķis, kurš izdomāja dzīvesveidu Mazā Mikiņa sapņi ir tik saldi, ka piepildās. Mikiņš kā īsts karaliskā galma “sēņu vīrs”apņēmies izmēģināt visu ziedoto segu, dvieļu un auduma gabalu faktūru pielietojamību.
Listet for 2 måneder siden
