Mikiņš adoptieren
Mischling · Männlich · Erwachsen · 4 Jahre
Mikiņš - Eine Katze, die ein Leben erfunden hat. Es gab eine Zeit, in der alle Katzen von Ulubele nur im Haus lebten - die gemütlichen und einsamen in privaten Häusern, die geselligen in ihren eigenen Katzenräumen, die Kitten in der Krankenstation. All dies bis zu dem Moment, als eine besonders eigenwillige "Latvian-Tabby" - natürlich sehr scheu und wild - einen lang gehegten Fluchtplan durchführte und durch die Katzenhaus-Türen entwich. Er konnte nicht dazu überredet werden, zurückzukehren, aber er ging auch nicht weit - niemand wollte bereitwillig garantierte Mahlzeiten ablehnen. Der Shed ist der zentrale Empfangsort für Besucher von Ulubele, wo jeder, der ankommt – Freiwillige, Adoptanten, Interessenten – sich anmeldet und wo gespendete Gegenstände abgelegt werden. Nach kurzer Zeit markierte die Tabby-Kätzchen den Shed. Er saß auf dem höchsten Schutz, beobachtete aufmerksam, aber schnell vermeidete er jegliche Zeichen von Aufmerksamkeit. Mit der Zeit wurde der Beobachtungspunkt um eine Stufe tiefer, bis Neugier und eine unwiderstehliche Schwäche für Leckerlis ihn dazu brachten, den Boden zu erklimmen, sich nähern und mit Menschen zu sprechen. Zuerst gewann er Vertrauen bei einer Person – bei derjenigen, die immer echte Dosen in ihrer Tasche hatte. Dann konnte er sich umschauen und andere zweibeinige Wesen beurteilen – sich an die Tatsache gewöhnen, dass Hände nicht nur Futterbänder boten, sondern auch freundliche Pflege und so warm und gemütlich waren, wenn man sie an den Sofa des Shed drückte, an die Füße. Und Menschen sind großartig. Zu diesem Zeitpunkt bekam das anonymen Tabby den Namen Mikiņš und wurde ein vollwertiges Mitglied des Ulubele Shed-Teams. Jetzt 4 Jahre alt ist Mikiņš selbstsicher, stolz und sehr gesprächig, der die kürzlich eingeführte Weichheit der Decke schätzt und freudig Besucher während der freien Stunden begrüßt, um zu klagen, dass er heute nichts Leckeres bekommen hat. Er ist stets im Einsatz und beobachtet den Shed's Perimeter. Noch wichtiger ist Mikiņš ein hervorragender persönlicher Wachstumstrainer für eine ganze Gruppe von Anhängern des Shed-Lebensstils. Leopold, Dracula, Congo, Gray, Driznaks - sie sind alle Bewohner des Katzengeheges, Straßenkolonien von Katzen, die als scheue wilde Tiere ins Tierheim kamen, vermeiden Menschen, konnten aber nicht davon überzeugt werden, nur im Garten zu leben. Ein nach dem anderen folgten sie Mikiņš' inspirierenden Beispiel und wurden allmählich (sie von sich selbst zu schätzen) zu Bewunderern eines sozialen Lebensstils, ehrlich die Shed beschützend, plaudernd mit Besuchern, liebend, in und zu bewerten die Weichheit verschiedener Autositzmarken, und dankend für leckere Mahlzeiten, indem sie ihre Beiträge neben den Schüsseln platzierten - eine gefangenes Maus. Keiner von ihnen ähnelt dem scheuen wilden Tier, das sich vor Menschen versteckt. Jetzt, da der Shed-Lifestyle Anhänger hat, denkt Mikiņš, dass er bereit ist, nach Hause zu gehen, wo er der Hauptdarsteller sein würde. Sein Lebensstil erfordert ein privates Haus mit der Möglichkeit, so oft herein- und herauszugehen, wie gewünscht (und sein eigenes Sofa), viele Leute, um Nachrichten zu besprechen, aber respektvoll gegenüber seinem Wunsch, ein unabhängiger Kater zu sein. Obwohl er äußerst freundlich und gesellig ist, mag er es nicht, aufgenommen zu werden - er knurrt oder kratzt nicht, sondern leicht geöffnet, hebt stolz seinen Kopf und geht weg. Weil er ein Kater ist, der sein Leben nach seinem Verständnis organisiert. Ein Kater, der einen Lebensstil erfunden hat. Und er hat Anhänger! Im Moment ist Mikiņš ein selbstsicherer, starker Mann in der Blüte seines Lebens. „Erster Eindruck, erstes Lächeln…“ – so „markierte“ sich Mikiņš in der Ulubele Shed. Noch sehr jung und unsicher. Ein Kater, der einen Lebensstil erfunden hat. Die kleinen Mikiņš' Träume sind so süß, dass sie erfüllt werden. Mikiņš, wie ein wahrer königlicher „Musrhom-Mann“, hat beschlossen, die Eignung aller gespendeten Decken, Handtücher und Stoffstücke zu testen.
Original lesen (lv)
Šķūņa MIKIŅŠ – Kaķis, kurš izdomāja Dzīvesveidu Bija laiks, kad visi Ulubeles kaķi dzīvoja tikai iekštelpās – nesaticīgie un vienpatņi mitinājās privātos būros, komunikablie – savā vaļā kaķu istabās, bēbīši – bērnudārzā. Tas viss līdz brīdim, kad kāds īpaši šķirnīgais “Latvijas strīpainais”- pēc dabas ļoti bailīgs mežonītis – realizēja ilgi loloto bēgšanas plānu un izspruka pa kaķu mājas durvīm. Atpakaļ nekādi nebija pierunājams nākt, taču arī nekur tālu negāja – neviens jau labprātīgi neatteiksies no garantētām pusdienām.. Šķūnis – centrālais Ulubeles apmeklētāju sagaidīšanas postenis, kurā piesakās visi atbraukušie – brīvprātīgie, adoptētāji, interesenti un kurā tiek novietotas ziedotās lietas. Pēc neilga laika strīpainais kaķupuika “uzzīmējās” Šķūnī. Sēdēja uz visaugstākā plaukta, uzmanīgi vēroja, bet no jebkādas uzmanības apliecinājumiem ātri izvairījās. Ar laiku novērošanas postenis kļuva par vienu plaukta līmeni zemāks, līdz ziņkārība un nepārvarama vājība uz gardumiem lika nokāpt uz zemes, pienākt un sākt runāties ar cilvēku. Visupirms uzticību ieguva viens – tas, kuram kabatā vienmēr bija ĪSTIE konserviņi. Un tad jau varēja apskatīties apkārt un novērtēt arī citus divkājainos – pierast, ka rokas ne tikai pasniedz kārumus, bet arī tīkami glauda un ir tik silti piespiesties klāt uz Šķūņa dīvāna, pieglausties kājām. Un vispār cilvēki ir forši. Ar to brīdi anonīmais strīpainais ieguva vārdu MIKIŅŠ un kļuva par pilntiesīgu Ulubeles Šķūņa komandas biedru. Tagad 4 g.v.Mikiņš ir pašpārliecināts, brangs un ļoti runātīgs runcis, kurš novērtē tikko Šķūnī atvesto segu mīkstumu un no miega brīvajās stundās laipni sagaida apmeklētājus, lai pasūdzētos, ka šodien nekā garšīga nav dabūjis. Viņš vienmēr ir uz vietas un pieskata Šķūņa perimetru. Kas vēl svarīgāk – Mikiņš ir izcils personības izaugsmes treneris veselam bariņam Šķūna dzīvesveida sekotāju. Leopolds, Drakula, Kongo, Pelēkais, Driznaks – viņi visi ir Kaķu dārza iemītnieki, ielu koloniju kaķi, kas nonāca patversmē kā bailīgi mežoņi, vairījās no cilvēkiem, bet nebija pierunājami uzturēties tikai Dārzā. Viens pēc otra viņi sekojuši Mikiņa iedvesmojošajam piemēram un soli pa solim (plauktu pa plauktam) kļuvuši par sociāla dzīvesveida cienītājiem, kuri godprātīgi dežūrē Šķūnī, parunājas ar apmeklētājiem, mīl ielīst un novērtēt dažādu automašīnu marku sēdekļu mīkstumu un pateicībā par gardām ēdienreizēm katru dienu blakus bļodiņai lepni noliek savu pienesumu – nomedītu peli. Neviens no viņiem vairs neatgādina bailīgu mežonīti, kas slēpjas no cilvēkiem. Tagad, kad Šķūņa dzīvesveids guvis sekotājus, Mikiņš domā, ka būtu gatavs doties uz mājām, kurās viņš būtu Galvenais. Viņa dzīvesveidam atbilstoša būtu privātmāja ar iespēju staigāt iekšā un ārā pēc patikas (un savu dīvāniņu), pietiekami daudz cilvēku, ar kuriem pārrunāt jaunumus, bet kuri respektētu viņa vēlmi būt neatkarīgam kaķim. Lai arī bezgala mīļš un draudzīgs, viņam nepatīk, ja viņu mēģina ņemt rokās – viņš nešņāc un neskrāpē, bet mazliet aizvainots, lepni paceltu galvu aiziet prom. Jo viņš taču ir kaķis, kurš zina, kā vajag iekārtoties dzīvē pēc savas saprašanas. Kaķis, kurš izdomājis dzīvesveidu. Un viņam ir sekotāji! Šobrīd Mikiņš ir pašpārliecināts, miesu un spēku uzaudzējis vīrs pašos spēka gados. “PIrmais skats, pirmais smaids…” – tā Mikiņš “uzzīmējās” Ulubeles Šķūnī. Vēl pavisam slaids un nepārliecināts par sevi.Kaķis, kurš izdomāja dzīvesveidu Mazā Mikiņa sapņi ir tik saldi, ka piepildās. Mikiņš kā īsts karaliskā galma “sēņu vīrs”apņēmies izmēģināt visu ziedoto segu, dvieļu un auduma gabalu faktūru pielietojamību.
Eingestellt vor 4 Monaten
