Mikiņš adoptieren
Mischling · Männlich · Erwachsen · 4 Jahre
Mikiņš - Eine Katze, die einen Lebensstil erfand. Es gab eine Zeit, in der alle Katzen von Ulubele nur im Innenbereich lebten - die mürrischen und einsamen in privaten Häusern, die sozialen in ihren eigenen Katzenzimmern, die Kitten im Kindergarten. All dies bis zu dem Moment, als ein besonders seltsamer "Lettischer Tabby" - natürlich sehr scheu und wild - einen lange gehegten Fluchtplan umsetzte und durch die Katzenhaus-Türen entwich. Er ließ sich nicht überzeugen, zurückzukommen, blieb aber nicht weit - niemand würde freiwillig garantierter Mahlzeiten widerstehen. Das Schuppen ist der zentrale Empfangspunkt für Besucher in Ulubele, wo jeder Ankommende - Freiwillige, Adoptanten, Interessierte - sich anmeldet und wo gespendete Gegenstände platziert werden. Kurz darauf markierte der Kitten-Tabby das Schuppen. Er saß auf dem höchsten Regal, beobachtete sorgfältig, verhielt sich aber schnell vor jeglicher Aufmerksamkeit. Mit der Zeit rückte das Beobachtungsstützpunkt immer weiter nach unten, bis Neugier und eine unüberwindbare Schwäche für Leckereien ihn herunterbrachten, sich näherten und mit den Menschen sprechen begann. Zuerst gewann er das Vertrauen einer Person - jener, der stets echte Dosen in seiner Tasche hatte. Danach konnte er sich umschauen und andere zweibeinige Wesen bewerten - daran gewöhnen, dass Hände nicht nur Snacks anboten, sondern auch freundlich streichelten und warm und gemütlich waren, wenn sie gegen die Couch des Schuppens gedrückt wurden, gegen die Füße ruhten. Und die Menschen sind großartig. Zu diesem Zeitpunkt erhielt der anonyme Tabby den Namen Mikiņš und wurde ein vollwertiges Mitglied des Ulubele-Schuppen-Teams. Jetzt 4 Jahre alt, ist Mikiņš eine selbstbewusste, stolze und sehr redselige Katze, die die kürzlich gebrachte Deckenweichheit schätzt und die Besucher während freier Stunden begrüßt, um zu klagen, dass er heute nichts Leckeres bekommen hat. Er ist immer im Dienst und beobachtet den Umkreis des Schuppens. Noch wichtiger ist, dass Mikiņš ein hervorragender persönlicher Wachstumstrainer für eine ganze Gruppe Anhänger des Schuppen-Lebensstils ist. Leopold, Dracula, Congo, Gray, Driznaks - sie sind alle Bewohner des Katengartens, Straßenkoloniekatzen, die als scheue Wildtiere ins Tierheim kamen, Menschen vermeiden, aber nicht dazu überredet werden konnten, nur im Garten zu leben. Einer nach dem anderen folgten dem inspirierenden Beispiel von Mikiņš und wurden allmählich (Regal um Regal) Anhänger eines sozialen Lebensstils, wahrhaftig den Schuppen bewachten, mit Besuchern plauderten, gerne in verschiedene Autositze krochen, um deren Weichheit zu bewerten, und dankbar ihr Beitrag neben dem Futternapf platzierten - eine gefangene Maus. Keiner von ihnen sieht aus wie das scheue wilde Tier, das vor den Menschen flüchtet. Da nun Anhänger des Schuppen-Lebensstils existieren, denkt Mikiņš, dass er bereit ist, nach Hause zu gehen, wo er der Hauptakteur sein wird. Sein Lebensstil würde ein privates Haus mit der Möglichkeit erfordern, jederzeit hinein- und herauszugehen (und seinen eigenen Sofa), viel Menschen, mit denen man Nachrichten besprechen kann, doch respektiert seine Wunsch, eine unabhängige Katze zu sein. Obwohl extrem freundlich und nett, mag er es nicht, aufgenommen zu werden - er knurrt oder kratzt nicht, hebt aber leicht beleidigt stolz den Kopf und geht weg. Weil er eine Katze ist, die weiß, wie man das Leben nach ihrem Verständnis gestaltet. Eine Katze, die einen Lebensstil erfand. Und er hat Anhänger! Im Moment ist Mikiņš ein selbstbewusster, starker Mann in seinem besten Alter. „Erster Blick, erstes Lächeln...“ - so "markierte" sich Mikiņš im Ulubele-Schuppen. Noch sehr jung und unsicher. Eine Katze, die einen Lebensstil erfand. Kleiner Mikiņš' Träume sind so süß, dass sie in Erfüllung gehen. Mikiņš, wie ein wahrer königlicher Hof "Pilzmann", hat beschlossen, die Nutzbarkeit aller gespendeten Decken, Handtücher und Stoffstücke zu testen.
Original lesen (lv)
Šķūņa MIKIŅŠ – Kaķis, kurš izdomāja Dzīvesveidu Bija laiks, kad visi Ulubeles kaķi dzīvoja tikai iekštelpās – nesaticīgie un vienpatņi mitinājās privātos būros, komunikablie – savā vaļā kaķu istabās, bēbīši – bērnudārzā. Tas viss līdz brīdim, kad kāds īpaši šķirnīgais “Latvijas strīpainais”- pēc dabas ļoti bailīgs mežonītis – realizēja ilgi loloto bēgšanas plānu un izspruka pa kaķu mājas durvīm. Atpakaļ nekādi nebija pierunājams nākt, taču arī nekur tālu negāja – neviens jau labprātīgi neatteiksies no garantētām pusdienām.. Šķūnis – centrālais Ulubeles apmeklētāju sagaidīšanas postenis, kurā piesakās visi atbraukušie – brīvprātīgie, adoptētāji, interesenti un kurā tiek novietotas ziedotās lietas. Pēc neilga laika strīpainais kaķupuika “uzzīmējās” Šķūnī. Sēdēja uz visaugstākā plaukta, uzmanīgi vēroja, bet no jebkādas uzmanības apliecinājumiem ātri izvairījās. Ar laiku novērošanas postenis kļuva par vienu plaukta līmeni zemāks, līdz ziņkārība un nepārvarama vājība uz gardumiem lika nokāpt uz zemes, pienākt un sākt runāties ar cilvēku. Visupirms uzticību ieguva viens – tas, kuram kabatā vienmēr bija ĪSTIE konserviņi. Un tad jau varēja apskatīties apkārt un novērtēt arī citus divkājainos – pierast, ka rokas ne tikai pasniedz kārumus, bet arī tīkami glauda un ir tik silti piespiesties klāt uz Šķūņa dīvāna, pieglausties kājām. Un vispār cilvēki ir forši. Ar to brīdi anonīmais strīpainais ieguva vārdu MIKIŅŠ un kļuva par pilntiesīgu Ulubeles Šķūņa komandas biedru. Tagad 4 g.v.Mikiņš ir pašpārliecināts, brangs un ļoti runātīgs runcis, kurš novērtē tikko Šķūnī atvesto segu mīkstumu un no miega brīvajās stundās laipni sagaida apmeklētājus, lai pasūdzētos, ka šodien nekā garšīga nav dabūjis. Viņš vienmēr ir uz vietas un pieskata Šķūņa perimetru. Kas vēl svarīgāk – Mikiņš ir izcils personības izaugsmes treneris veselam bariņam Šķūna dzīvesveida sekotāju. Leopolds, Drakula, Kongo, Pelēkais, Driznaks – viņi visi ir Kaķu dārza iemītnieki, ielu koloniju kaķi, kas nonāca patversmē kā bailīgi mežoņi, vairījās no cilvēkiem, bet nebija pierunājami uzturēties tikai Dārzā. Viens pēc otra viņi sekojuši Mikiņa iedvesmojošajam piemēram un soli pa solim (plauktu pa plauktam) kļuvuši par sociāla dzīvesveida cienītājiem, kuri godprātīgi dežūrē Šķūnī, parunājas ar apmeklētājiem, mīl ielīst un novērtēt dažādu automašīnu marku sēdekļu mīkstumu un pateicībā par gardām ēdienreizēm katru dienu blakus bļodiņai lepni noliek savu pienesumu – nomedītu peli. Neviens no viņiem vairs neatgādina bailīgu mežonīti, kas slēpjas no cilvēkiem. Tagad, kad Šķūņa dzīvesveids guvis sekotājus, Mikiņš domā, ka būtu gatavs doties uz mājām, kurās viņš būtu Galvenais. Viņa dzīvesveidam atbilstoša būtu privātmāja ar iespēju staigāt iekšā un ārā pēc patikas (un savu dīvāniņu), pietiekami daudz cilvēku, ar kuriem pārrunāt jaunumus, bet kuri respektētu viņa vēlmi būt neatkarīgam kaķim. Lai arī bezgala mīļš un draudzīgs, viņam nepatīk, ja viņu mēģina ņemt rokās – viņš nešņāc un neskrāpē, bet mazliet aizvainots, lepni paceltu galvu aiziet prom. Jo viņš taču ir kaķis, kurš zina, kā vajag iekārtoties dzīvē pēc savas saprašanas. Kaķis, kurš izdomājis dzīvesveidu. Un viņam ir sekotāji! Šobrīd Mikiņš ir pašpārliecināts, miesu un spēku uzaudzējis vīrs pašos spēka gados. “PIrmais skats, pirmais smaids…” – tā Mikiņš “uzzīmējās” Ulubeles Šķūnī. Vēl pavisam slaids un nepārliecināts par sevi.Kaķis, kurš izdomāja dzīvesveidu Mazā Mikiņa sapņi ir tik saldi, ka piepildās. Mikiņš kā īsts karaliskā galma “sēņu vīrs”apņēmies izmēģināt visu ziedoto segu, dvieļu un auduma gabalu faktūru pielietojamību.
Eingestellt vor 2 Monaten
