Adoptujte Labradoropis
Labrador Retriever · Neznámo · Starý · 16 roky
Labradoropis, který žil ve rodině 16 let, se jednoho večera v temnotě a chladu ocitl na ulici. Příběh je tvrdý: majitel nechal svou ženu i psa venku z domu. Žena se cítila špatně a byla zavolána nouzová lékařská pomoc. Předtím, než byla odvezena do nemocnice, stihla ještě křikem vyvolat sousedovi, že odevzdává psa, protože už není kam žít. Takže pes ležel v chladu vedle domu, dokud jiní sousedi nevolali zachránce... Dny a týdny uplynuly. Zjistili jsme, že žena již byla propuštěna z nemocnice, ale nepřišla pro psa. Nikdo ani nezavolal. Mysleli jsme si, že po 16 letech spolu, i když nebylo kam žít, majitel přijde pro psa. Věděli jsme, že dokud bude řešen bytový problém, budeme se starat o psa. Hlavní bylo, že majitel nepropadne. Avšak on to udělal. A policie to potvrdila: v této rodině už nikdo nechce 16letého psa. Takže osud starého psa je strávit své zlaté léta ve chvíli. Milí volejéři! Víme, že rádi máte akci a živé, aktivní procházky v lese. S dospělými psy, kteří pomalu žvýkají malé kousky, je to více "nudné." Ale stále bychom byli velmi vděční, pokud byste po běhu s aktivními psy mohli věnovat trochu času starším psům z chvíle. Udělejte krátkou procházku kolem areálu chvíle, seděte s nimi, mluvte s nimi, hříbejte jejich srstu. Kdybyste věděli, jak jsou za to vděční! Pro tyto staré psy je v tomto světě my všichni, co zbývá, a vy...
Přečíst původní (lv)
Labradoropis, kurš ģimenē nodzīvojis 16 gadus, kādu vakaru tumsā un salā nonāca uz ielas. Stāsts ir skarbs: znots esot izlicis sievasmāti kopā ar suni no mājām. Sievietei kļuva slikti, tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Pirms vešanas uz slimnīcu sieviete kaimiņienei vēl paspēja uzsaukt, ka no suņa atsakās, jo vairs neesot, kur dzīvot. Tā suns palika guļam pie mājas aukstumā, līdz citi kaimiņi izsauca glābējus… Gāja dienas un nedēļas. Uzzinājām, ka sieviete no slimnīcas jau ir izrakstīta, taču pie suņa tā arī nav atnākusi. Neviens pat nav piezvanījis. Mēs bijām iedomājušies, ka pēc 16 gadiem kopā, pat ja vēl nebūs kur dzīvot, saimniece pie suņa atnāks. Mēs zinājām, ka kamēr atrisināsies jautājums ar dzīvesvietu, suņopi pieskatīsim un aprūpēsim. Galvenais, lai saimniece nepazūd. Tomēr viņa “pazuda”. Un arī policija mums apstiprināja: šajā ģimenē 16 gadus veco suni nevienam vairs nevajag. Tā nu opītim liktenis lēmis vecumdienas vadīt patversmē. Mīļie brīvprātīgie suņu staidzinātāji! Mēs zinām, ka jums patīk darbība un raitas, aktīvas pastaigas mežā. Ar opīšiem, kuri lēnītēm čunčina mazus gabaliņus, ir “garlaicīgāk”. Un tomēr mēs būtu ļoti pateicīgi, ja pēc izskriešanās ar aktīvajiem suņiem kādu brītiņu veltītu arī patversmes večukiem. Iziet mazu aplīti kaut pa patversmes teritoriju, piesaulītē ar viņiem pasēdēt, parunāt, paķemmēt kažociņu. Ja jūs zinātu, cik viņi ir pateicīgi par šo kripatiņu uzmanības! Šiem opīšiem šajā pasaulē esam palikuši tikai mēs un jūs…
Zobrazeno před 3 měsíci
